KRĀSAINĀ ARGENTĪNA AR SIRREĀLO PUNA APVIDU UN GLEZNAINĀ ČĪLE AR MĪTIEM APVĪTO LIELDIENU SALU

N�kamais ce�ojums ne agr�k k� 2029. gad�!
Atkl�j ne tikai m�tiem apv�to Lieldienu salu, bet ar� Dienvidamerikas kontinenta visliel�ko nosl�pumu – Puna re�ionu Argent�n�! Ce�ojums pa vienu no unik�l�kajiem Dienvidamerikas nost�riem, apmekl�jot neparast�kos kontinenta dabas fenomenus un ainavas.
Lidojums R�ga – Santjago un Buenosairesa – R�ga.
��les galvaspils�ta Santjago. Vec�k�, neparast�k� un boh�misk�k� pils�ta ��l� – Valparaiso. ��les k�rtortpils�ta Vina del Mar. Lidojums Santjago – Lieldienu sala – Santjago. M�tiem un le�end�m apv�t� Lieldienu sala jeb viet�jo valod� Rapa Nui, kas Klus� oke�na vid� glab� simtiem skulpt�ru, sauktu par moai, par kuru izcelsmi joproj�m tiek diskut�ts. Slaven� un �oti fotog�nisk� Ahu Tongariki skulpt�ru grupa, pati liel�k� un iespaid�g�k� Lieldienu sal�, kur viena no akmens statuj�m sver 86 tonnas – vissmag�kais moai, k�ds jebkad uzsliets. Iespaid�gais Rano Kau vulk�ns, no kura malas iesp�jams ieskat�ties milz�g�, da��ji appl�duš� un purvain� kr�tera dzelm�. Sv�tais Orongo ciems izvietojies st�vas oke�na klints virsotn�, kur notikuši iezemiešu reli�iskie ritu�li, tostarp mistisk� Putnucilv�ka ceremonija. Ahu Tahai komplekss oke�na krast�. Slaven�kais no Rapa Nui vulk�niem Rano Raraku un raktuvju vieta, kur tika veidotas milzu akmens galvu statujas, kas tagad haotiski izkais�tas pa visu kalna nog�zi. Atp�tas pauze Anakena Beach – Rapa Nui parad�zes st�r�tis ar palmu ieskautu pludmali. Ahu Nau Nau akmens v�ri�u rinda, kuri laiski poz� uz palmu fona un sau�ojas skaistaj� pludmal�. Ana Kai Tangata lavas ala, kas tiek saukta ar� par Kanib�lu alu, jo kl�st le�endas, ka senos laikos viet�jie polin�zieši šeit noties�juši pa k�dam v�ram no konkur�još� klana. Vakar� iesp�ja apmekl�t Rapa Nui iezemiešu šovu. Ekskursija uz Andu kalniem un Akonkagvu (6962 m) – sniegiem kl�tais Dienvidamerikas jumts un augst�k� virsotne pasaul� �rpus Liel�s Himalaju gr�das. Koš�m kr�s�m bag�tais Punta del Inca klinšu tilts – viens no Argent�nas dabas br�numiem, kuru senie inki izmantoja, lai š��rsotu Rio de la Cuevas up�ti. Elegant� un parkiem bag�t� Mendozas pils�ta – gau�o zemes v�ndaru citadele, kur top lab�kie š�s zemes v�ni, tostarp no Argent�nai tik rakstur�gaj�m Malbec v�nog�m. V�na dar�tavas apmekl�jums. Eksped�cija ar d�ipiem pa Puna re�ionu – vienu no plan�tas neskart�kajiem, d�vain�kajiem un kr�sain�kajiem apvidiem, apbr�nojot ne tikai Andu kalnu un vulk�nu skatus, bet ar� M�ness un Marsam l�dz�gas ainavas! Talampaya nacion�lais parks – sarkanu, d�vainu formu klinšu un kanjonu apvidus, kas atg�dina skatus no Me�on�gajiem Rietumiem. Ischigualasto dabas parks – plaš�k paz�stams k� Valle de la Luna jeb M�ness ieleja, š� parka ainavas tieš�m liek uzdot jaut�jumu: vai m�s tieš�m atrodamies uz Zemes? Cancha de Bochas – neparasts, futbola bumbas izm�ra un formu akme�u lauks Ischigualasto park�. Laguna Brava – 6700 m augstu Andu vulk�nu un nelielu geizeru ieskauts augstkalnu ezers, ko iecien�jušas flamingu un vikunju kolonijas. Quebrada el Penon jeb Kr�sainie kalni pie Laguna Brava ezera. Chilecito – it k� nepietiktu ar plašajiem kaktusu laukiem un sniegot�m Andu virsotn�m fon�, š� 19. gs. zeltra�u pils�ti�a di�ojas ar savu J�zus Kristus statuju un 35 km garo Cable Carril gaisa vagoni�u uz kalnu raktuv�m, kas bija t� laika in�enierijas br�nums. Sen�s Inku imp�rijas dienvidu provinces galvaspils�ta un iespaid�g�k� arheolo�isk� vieta Argent�n� – El Shincal drupas. Campo de Piedra Pomez – iesp�jams, vissirre�l�k� vieta Puna re�ion� ar baltu klinšu labirintu pel�k� tuksnes�, kas izskat�s k� akmen� sastinguši oke�na vi��i v�tras laik�. Laguna Carachi Pampa – s�rtas �dens nokr�sas lag�na Carachi vulk�na pak�j�. Dunas Blancas – iespaid�gas balto smilšu k�pas, kas ieg�luš�s starp pel�c�go l�dzenumu un br�najiem kalniem. 150 km garais Salar de Antofalla – gar�kais s�ls l�dzenums pasaul�, kas izvietojies starp Andu gr�d�m ��les pierobe��. Desierto del Labirinto, ko viet�jie lab�k paz�st k� Desierto del Diablo jeb Velna tuksnesi – sarkanu pakalnu ieskauts smilšu l�dzenums, kas raisa asoci�cijas, it k� staig�tu pa Marsu. Viaducto La Polvorilla – varens dzelzce�a tilts p�ri kanjonam, pa kuru joproj�m kurs� le�end�rais Tren de la Nubres (vilciens uz m�ko�iem). Kaktusu un kr�saino kalnu mas�vs Quebrada del Toro. Vissimp�tisk�k� koloni�l� pils�ta Argent�n� – 16. gs. dibin�t� Salta. Lidojums Salta – Buenosairesa. Argent�nas galvaspils�ta Buenosairesa – Lat��amerikas Par�ze!

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants J�nis Kreicbergs, janis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.