EKVADORA UN NOBURTĀS GALAPAGU SALAS

N�kamais ce�ojums ne agr�k k� 2029. gad�!
Lidojums R�ga – Kito.
Ekvadoras galvaspils�tas Kito vecpils�t� domin� zelt� mirdzošas koloni�l� perioda bazn�cas, kam fon� sniegiem kl�tas vulk�nu virsotnes. Papallakta karstie vulk�niskie avoti. Amazones baseina d�ung�i – viens no Dienvidamerikas simboliem, kur mazajai Ekvadorai ar� ticis neliels gabali�š no liel� p�r�ga. Kalnu k�rortpils�ti�a Banos. Pastazas aiza un iespaid�gais Velna �denskritums jeb Pailon del Diablo. Chimborazo nacion�lais parks ar Vulk�nu alejas skatiem, vikunju bariem un sniegoto Chimborazo (6263 m) – augst�ko vulk�nu Ekvador� un augst�ko kalnu pie ekvatora, kura virsotne vienlaikus ir ar� t�l�kais punkts no Zemes centra. Gleznainais Laguna Quilotoa kr�tera ezers ar zilganza�ajiem �de�iem veido vienu no skaist�kajiem skatiem Ekvador�. Savdab�gais Canon del Rio Toachi kanjons. Pujili ciemati�� sv�tdien�s norisin�s viens no kolor�t�kajiem indi��u tirdzi�iem valst�. Ekvadoras pastkarte – Kotapaksi (Cotopaxi) nacion�lais parks, kur� starp kalnu un vulk�nu ainav�m izce�as sniegotais Kotapaksi vulk�ns. Limpiopungo lag�na, kuras �de�os skaidr� laik� spogu�ojas Kotapaksi vulk�ns. Ekvatora l�nija un Mitad del Mundo piemineklis. Lidojums uz Santa Cruz salu Galapagu arhipel�g�. Galapagu salas – vulk�nisku salu arhipel�gs Klusaj� oke�n� un Zemes evol�cijas br�nums, kuru slavenu padar�ja �arlzs Darvins un vi�a teorija. Pateicoties unik�lajai faunai un florai, arhipel�gs s�kotn�ji tika nosaukts par Noburtaj�m sal�m, bet v�l�k par godu t� slaven�kajiem iem�tniekiem milzu bru�urupu�iem p�rd�v�ts par Galapagu sal�m. �trlaiva uz Isabelas salu. Iespaid�gais Sierra Negra vulk�ns – otrs liel�kais kr�teris pasaul�, kura za��s sienas kontrast� ar pi�a melno kr�tera gr�du. Volcan Chico vulk�ns ar draud�giem lavas laukiem un kr�sainiem kr�teriem liek justies k� uz citas plan�tas – laipni l�gti uz M�ness! Isabelas s�ls lag�nas, kuras iecien�juši graciozie Galapagu flamingi. Las Tintoreras arhipel�gs ir viena no lab�kaj�m snorkel�šanas viet�m pasaul� – parasti var nov�rot Galapagu haizivis, bru�urupu�us un rajas. Las Tintoreras lavas klinšu salu apdz�vo Galapagu pingv�ni, j�ras lauvas, zilk�ju sullas (blue-foot bobbies) un maz�s godzillas – j�ras igu�nas. Concha de Perla l�c�tis, kur bie�i var peld�t kop� ar pingv�niem un j�ras lauv�m. �trlaiva uz Santa Cruz salu. El Chato rezerv�ts – lab�k� vieta arhipel�g�, kur v�rot milz�gos Galapagu bru�urupu�us. Santa Cruz salas vulk�niskais mantojums – Los Gemelos dv��u kr�teri un El Chato lavas tune�alas. �arlza Darvina centr� kopš 1959. g. zoologi str�d�, lai arhipel�g� saglab�tu Galapagu bru�urupu�u popul�ciju. Tortuga Bay l�cis ar Playa Brava – viena no skaist�kaj�m arhipel�ga balto smilšu pludmal�m, kur sau�ojas j�ras igu�nas, j�ras lauvas un pelik�ni. Br�va diena Santa Cruz sal� atp�tai vai iesp�ja doties dienas kru�z� uz San Bartolome salu. San Bartolome sala – M�ness ainavu lavas lauki, vulk�nu kr�teri, pingv�nu kolonija un visslaven�kais skats Galapagu sal�s ar M�ness formas dv��u l��iem, ikonisko Pinnacle Rock klinti un draud�go Santiago salu fon�.
Lidojums Santa Cruz – Guayaquil – R�ga.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants J�nis Kreicbergs, janis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.