FRANCIJAS VIDIENE – VULKĀNU ZEME, ATLANTIJAS OKEĀNA PIEKRASTE, DORDOŅAS UN LUĀRAS IELEJAS

Lidojums R�ga – Par�ze – R�ga.
Klermona-Fer�na (Clermont-Ferrand) – seno vulk�nu zemes galvaspils�ta. To m�dz saukt par melno pils�tu. T� izaugusi apdzisuša vulk�na viet� 400 m v.j.l., un t�s celtniec�b� k� b�vmateri�ls daudz izmantota lava. 4000 gadus vec� Over�as vulk�nu jaun�k� gr�da – Doma kalnu gr�da, kuru veido 112 apdzisuši vulk�ni. Pijdedoms (Puy de Dome), kura augstums ir 1465 m v.j.l. Lepija (Le Puy-en-Velay) – neparasta pils�ta, kas aiz�em apdzisuša vulk�na ieplaku. Viena no neparast�kaj�m �eolo�iskaj�m viet�m Francij� – pazemes pasaule Goufre de Padirac. Nok��šana 103 m dzi��, milz�g� kr�ter�, kas izveidojies alas iebrukuma rezult�t�. Rokamad�ra – pils�ta, kuras viduslaiku m�jas un tor�i š�iet k� izauguši no klints. Dordo�as ieleja – dabas veidots br�nums, viena no Francijas kr�š��kaj�m un augl�g�kaj�m ielej�m. Sarla – šarmant� viduslaiku pils�ti�a ar šaur�m, l�kumot�m ieli��m un senaj�m akmens m�j�m ir k� savdab�gs br�vdabas muzejs. Marqueyssac ornament�lie d�rzi – vair�k nek� 6 km garais 150 tk. bukšu kr�mu labirints tiek uzskat�ts par vienu no romantisk�kajiem d�rziem Francij�. St. Emilion – v�na d�rzu ieskaut� viduslaiku ciemati�a kult�rainava iek�auta UNESCO. Le�enda v�sta, ka 8. gs. šeit apmeties m�ks Em�lions, kas dar�jis br�numus. Bordo lepojas ar otru vec�ko tirdzniec�bas ostu Francij�. V�sturiski noz�m�g�s namu fas�des celtniec�bas laik� tika pav�rstas uz Garonnas upes pusi, lai aizsegtu viduslaiku graustus. Austeru baud�šana pie Atlantijas oke�na. Arkašona popularit�ti ieguva, pateicoties nosl�gtajai lag�nai, kur neviena netrauc�ti var v�rot unik�las putnu un dz�vnieku sugas. Dune du Pilat – Eiropas liel�k� smilšu k�pa. Konjaka (Cognac) – ja m�ju sienas ir apaugušas ar melnu s�n�ti, tas liecina, ka šeit tiek glab�ts konjaks un m�jas iekšien� izgaro alkohols. Larošela (La Rochelle) – sena ostas pils�ta un cietoksnis pie Atlantijas oke�na. Lu�ras ieleja – Francijas d�rzs jeb Valdnieku ieleja, kas slavena ar pil�m un iek�auta UNESCO. Šenonso (Chenonceaux) – Di�nas de Puatj� un Katr�nas Medi�i D�mu pils uz tilta p�r Š�ras upi. Fran�u renesanses laika arhitekt�ras šedevrs Šambora (Chambord) – varen�k� no Lu�ras pil�m, sav� apjom� atg�dina Versa�u.

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Dace Buk�evica, Dace@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.