DIEVU ZEME GRIEĶIJA UN SARONAS SALAS – EGĪNA, POROSA UN HIDRA

Kru�zs uz tr�s Saronas sal�m iek�auts cen�!
Lidojums R�ga – At�nas – R�ga.
Peloponesas pussalu apskalo Jonijas j�ra, zieme�os – Patras un Korintas l�cis, zieme�austrumos – Saronikas l�cis, austrumos – Argolidas l�cis un Kr�tas j�ra, bet Peloponesu ar kontinent�lo Grie�iju savieno Korintas kan�ls – 19. gs. 90. gados �stenots sens grie�u sapnis – 23 m platais kan�ls šodien kalpo mazajiem ku�iem un jaht�m k� �s�kais j�ras ce�š. Epidauras arheolo�iskais ansamblis – viena no vispaz�stam�kaj�m sv�tviet�m Senaj� Grie�ij�, saist�ta ar �rstniec�bas dievu Askl�piju. Unik�lais no 4. gs. beig�m p.m.�. saglab�jies grie�u te�tris, kas k�dreiz var�ja uz�emt ap 14 000 skat�t�ju. Nauplija – viena no gleznain�kaj�m Grie�ijas pils�t�m, kas no 1828. l�dz 1833. gadam bija Grie�ijas galvaspils�ta. Te savulaik esot atradies Kanafas avots, kur� dieviete H�ra, ik gadus peldoties, atkal k�uva par jaunavu. Mik�nas – viena no ant�k�s kult�ras unik�l�kaj�m liec�b�m. �pašas iev�r�bas cien�gi ir slavenie Lauvu v�rti, ciklopiskie m�ri un ap�veida apbed�jumu kr�vumi. Kastrijas ezeralas – rets dabas veidojums, kur 2 km gar� pazemes upes gultn� izveidojušies 13 ezeri un ezeri�i. Brauciens ar kalnu b�n�ti Odontotos pa klint�s izcirstu ce�u Vuraikos upes kanjon� no Diakofto l�dz Kalavritai. Saska�� ar le�endu 20 km garo upes kanjonu, sapl�šot klintis, izveidojis pats H�rakls. Delfu sv�tvieta Parnasa kalna pak�j�: gaismas dieva Apollona templis, kur� uz trijk�ja s�d�jusi P�tija, koš��jusi lauru lapas, elpojusi karstos tvaikus, kas n�kuši no plaisas zem�, un pazi�ojusi pare�ojumus; te�tris, stadions, t. s. Pasaules naba – Omf�ls. Verginas Valdnieku kapenes, tagad muzejs, kur� izst�d�ti izrakumos atrastie artefakti, tostarp ar� daudzas zeltlietas, piem�ram, Filipa zelta kronis un š�irsts ar ma�edoniešu saules simbolu. Meteoras klosteru kolonija – atrodas uz st�v�m, ap 600 m augst�m klint�m, kas pace�as p�ri Tes�lijas zemienei. Ilgu laiku vien�gais ce�š, k� nok��t klosteros, bija s�sties virves gal� nostiprin�t� kurv�, tagad ier�kotas k�pnes. At�nas – viena no vec�kaj�m pils�t�m pasaul�, At�nas un T�zeja pils�ta, Rietumu civiliz�cijas š�pulis. Uz klints iez�m�jas Akropoles siluets: Partenons – dievietes At�nas templis, At�nas N�kes templis, varenie v�rti – Propileji, Erehteja templis un Akropoles muzejs. Akropoles piek�j� izvietojusies Plaka – sen�kais apdz�votais pils�tas rajons. Suven�ru bod�tes, tavernas, senlietu tirgotavas... Tr�s salu dienas – kru�zs uz Eginas, Porosas un Hidras sal�m. Hidra ir palikusi laika nesaboj�ta – nekas netrauc� salas mieru un klusumu, jo vien�gais transporta l�dzeklis te ir �ze�i. Porosas sala v�l tiek d�v�ta ar� par Poseidona salu. Eginas sala ir sens, aprimis vulk�ns, kas apdz�vots jau kopš neatminamiem laikiem.

---

Papildu informācija:

  Grie�ija (alb�ms)
  At�nas un Pelopon�sa

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Evita Gr�v�te, evitag@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.