RIETUMIGAUNIJAS ZVIEDRU GALS UN VORMSI SALA

Dosimies eksped�cij� uz Igaunijas rietumu da�u un Vormsi sali�u, kur joproj�m sastopami bilingv�lie vietu nosaukumi un kam ir raiba v�sture ar zviedru un krievu ietekmi.
Ridalas bazn�ca – viena no v�rt�g�k�m bazn�c�m L�nem� no m�ksliniecisk� viedok�a. T� ir velt�ta Marijai Magdal�nai, kuras statuja bazn�c� ir viena no vec�kaj�m skulpt�r�m Igaunij�. Piekrastes zviedru muzejs, kuru atkl�jis pats Zviedrijas karalis K�rlis XVI Gustavs. Iepaz�šan�s ar t�kstošgad�go piekrastes zviedru apdz�vot�bu Igaunij�, š� etnosa savdab�go kult�ras mantojumu un 20 izš�tu pakl�ju apskate, kuros att�lota Igaunijas zviedru v�sture. Muzej� ir att�ls, kur� redzams, k� Zviedrijas zemnieki 1345. gad� par 34 sudraba mark�m ieg�d�jas no Padizes klostera Lielo Pakri salu. Noarotsi (Nuckö) – piekrastes zviedru m�jvieta Igaunij�, kas v�rt�ga t�s kult�ras, v�stures un neticamo skatu d�� ar miljoniem migr�jošu putnu. Noarotsi, L�nes apri��a skaistajai piekrastes zonai, ir zviedru un padomju v�sture. Noarotsi ir Igaunijas zviedru apmešan�s vieta, kuri piekrastes zon� un sal�s ierad�s 13. gs. Noarotsi bazn�ca (16. gs.), kurai d��u jumts zviedru sarkan� kr�s�, ir viena no trim Igaunijas bazn�c�m ar d��u jumtu. Bazn�cas �kai ar ka��akmens un gran�ta sien�m viduslaikos bija ar� bazn�cas– cietokš�a loma. Blakus ieejai ir akmens ar karalisko autogrammu no tagad�j� Zviedrijas kara�a K�r�a XVI Gustava, kurš apmekl�ja Noarotsi 1992. gad�. Rooslepas kapela un kaps�ta (no 17. gs.). Kapelai ir piln�gi jauns zvanu tornis ar lodi un v�jr�di gal�. Uz v�jr��a ir att�lota valzivs ar atv�rtu zobainu muti. Akmen� pie kapelas ieejas atrodas Zviedrijas kara�a t�va autogramma no 1932. gada. H�psalu ainavisk�s vecpils�tas apskate, kuru var iedal�t viduslaiku un 20. gs. s�kuma k�rorta zon�s. Viduslaiku da�a ir b�skapa pils teritorija ar šim laikmetam rakstur�go ielu t�klu un b�v�m. To ietver koka me���n�m rot�tu k�rorta ziedu laikos celtu �ku josla ar promen�di, �frikas pludmali un parkiem. Vormsi sala ir ne tikai noz�m�ga putnu migr�cijas vieta un izce�as ar unik�lu augu valsti, ar� v�l šodien te j�tama 8 gadsimtus sen� zviedru ietekme. Salas arhitekt�rai rakstur�g�s sarkan�s koka m�jas. Sv. Olafa bazn�ca un kaps�ta ar senajiem ap�a krustiem, kas tiek uzskat�ta par pasaules liel�ko kolekciju uz salas. Salinieku s�t�g�s pusdienas.

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Uldis Klepers, uldis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.