INDONĒZIJAS SALU GRAND TOUR – SUMATRA, SULAVESI UN JAUNGVINEJA AR EKSOTISKO BALIEMAS PAPUASU FESTIVĀLU

Pasaul� otra liel�k� sala Jaungvineja ir neparasta zeme ar skaist�m kalnu un d�ung�u ainav�m, plan�tasneparast�kaj�m un pat šok�još�m taut�m un Austr�lijas kontinentam radniec�gu savdab�gu augu un dz�vnieku valsti. Jaungvineja ir p�tnieku un ce�ot�ju sapnis, jo katra eksped�cija atkl�j pasaulei ne tikai l�dz šim nezin�mas augu un dz�vnieku sugas, bet ar� tautas, kas joproj�m dz�vo gandr�z k� akmens laikmet�. Gleznain� un kontrastain�m ainav�m bag�t� Sulavesi sala sl�pj sev� mistisku kalnu karalisti, kuras iem�tnieki ar sav�m bu��u ragu m�j�m, kapen�m, kultiem, trad�cij�m un ceremonij�m sniedz ieskatu vi�u unik�laj� dz�v� p�c n�ves. M�ko�u apv�ti vulk�ni, 140 milj. gadus seni lietusme�i, bijuš�s kanib�lu ciltis, savdab�ga cilšu arhitekt�ra, gleznaini kr�tera ezeri, bag�t�ga dz�vnieku valsts un piem�l�gie orangutani jeb vien�g� cilv�kp�rti�u suga �rpus �frikas – t�s ir lietas, kuru d�� j�redz Sumatras sala.
Lidojums R�ga – Kualalumpura – Medana.
Sumatras sala. Gleznainais Tobas ezers ir liel�kais vulk�niskais ezers pasaul� un liec�ba liel�kajam vulk�na izvirdumam plan�tas v�stur�, kas izrais�jis p�d�jo leduslaikmetu. Viena no interesant�kaj�m Indon�zijas cilt�m batak toba, kas v�l pirms 100 gadiem piekopa kanib�lismu. Batak toba ciematos iepaz�simies ar cilts dej�m, senaj�m kanib�lu laika trad�cij�m un neparasto sedlu m�ju arhitekt�ru. 120 m augstais Sipisopiso �denskritums. V�l d�mojošais Sibayak vulk�ns un elpu aizraujoši skati no t� virsotnes. Karstie avoti Sibayak vulk�na pak�j�. Batak Karo cilts savdab�g� arhitekt�ra un trad�cijas Dokan ciem�. D�ung�u takas, putnu simfonijas, orangutani un da��das p�rti�u sugas Gunung Leuser nacion�laj� park�, kuru apdz�vo ar� plan�tas p�d�jie Sumatras t��eri, zilo�i, leopardi, degunrad�i un saules l��i. P�rg�jiens Gunung Leuser parka d�ung�os, mekl�jot savva�as Sumatras orangutanus, m�rka�us un citus dz�vniekus. Jaungvineja. Gleznain� Baliemas ieleja, kur salmu un zaru b�di��s dz�vo dani, jali un lani ciltis. Dani – Papua kareiv�g�k� un kr�š��k� cilts, izslav�ti galvaskausu mednieki, kas savulaik piekopa kanib�lismu. Puskailie dani m�dz kr�sot sejas un �ermeni da��d�s kr�s�s, n�s�s saliek zv�ru ilk�us, galvu izdai�o ar putnu spalv�m, bet v�rieši savas �enit�lijas glab� �paš�s �irbjveida auga v�l�t�s. Dani cilšu ciematu apmekl�šana un cilts virsaiša K�pin�t�s m�mijas apskate. Viet�jais tirgus. P�rg�jiens pa Baliemas ieleju l�dz tradicion�lajam dani cilts ciemam, iepaz�stot to kult�ru un dz�vesveidu. Baliemas ielejas festiv�ls – ce�ojuma kulmin�cija un viens no plan�tas iespaid�g�kajiem un kr�š��kajiem festiv�liem, kuru apmekl� t�kstošiem tradicion�laj�s un �oti tr�c�gaj�s dr�n�s t�rptu puspliku papuasu no da��d�m Baliemas ielejas nomal�m. Dani deju & kauju priekšnesumi ir festiv�la galven� nagla un fotogr�fu sapnis – iem��in�t kr�š�i dekor�to un ar primit�viem iero�iem bru�oto iezemiešu c��as un vi�u draud�g�s grimases. Tikpat kolor�ti ir lani cilts iezemieši, kuru v�rieši lepojas ar liel�kaj�m �enit�liju v�l�t�m Jaungvinej�. Lidojums Vamena – D�ajapura. Ainaviskais, kalnu ieskautais un ar sal�m bag�tais Sentani ezers, kas k�uva par Otr� pasaules kara c��u liecinieku starp Alianses un Jap��u armij�m. Sulavesi sala. Putnu kolonijas, peldoš�s m�jas un ciemati Danau Tempe ezer�. Mistisk� p�cn�ves valst�ba vulk�nu ieskautaj� Tana Toraja re�ion�. Toraja cilts ciematos iepaz�simies ar �oti savdab�gaj�m kapen�m, apbed�jumu kultiem, trad�cij�m un �patn�jo bu��u ragu jeb laivu m�ju arhitekt�ru. Kara�u kapenes, alu kapenes, nelai�u galvaskausi un kauli, iek�rtie z�rki, kokos un klint�s izgrebt�s kapenes, aizg�jušo koka statujas, akmens megal�ti un mirušo ceremonijas – tas viss liecina par toraja cilts iezemiešu l�dz�spast�v�šanu un sadz�vošanu ar mirušajiem. Pasaul� slaven� torad�u b�ru ceremonija ir Sulavesi viz�tkarte un galvenais notikums viet�jo dz�v� – gatavošan�s b�r�m prasa pat vair�kus gadus, un t�s pulc� ne tikai plašas tautas masas, bet ar� lielu skaitu c�ku un bu��u, kurus torad�i upur� par godu aizg�j�jam. Rammang-Rammang karsta mas�vs – gleznains ka��akmens kalnu apvidus ar idilliskiem upes, klinšu un r�su lauku skatiem, k� ar� neparastu dabas veidojumu, ko sauc par Akmens me�u.
Lidojums Makasara – Singap�ra – R�ga.

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Evita Gr�v�te, evitag@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.