ITĀLIJAS DIENVIDU SIRDS – NEIEPAZĪTĀ KALABRIJA

Lidojums R�ga � Neapole � R�ga.
Mazliet piemirst� �Kalabrija ir It�lijas vismaz�k apmekl�tais un maz�k apdz�vot�kais re�ions. T� ir zeme ar dzirksto�iem tirk�za �de�iem, bezgal�gi za�iem kalniem un burv�giem viduslaiku ciematiem. Ar bag�tu v�sturi l�dz pat Bizantijas iekarot�jiem, Kalabrija ir It�lijas z�baka �pirksts�, kas tikai gaida, kad tiks atkl�ta. �eit� ir iesp�ja piebremz�t dz�ves straujo tempu, izbaud�t vienk�r�o un seno It�liju.
Pollino Nacion�lais parks. Civita paz�stama ar Ragonello aizu � br�ni���g�ko kanjons Dienvidit�lij� un� m�tisko Velna tiltu. Pollino p�rle � Morano Calabro ar raktur�gaj�m alej�m, �auraj�m m�ra �k�m, ark�m un pili v�sturiskaj� centr�. Altomonte viduslaiku centr� sievietes s�� pie m�jas durv�m un mizo laukos sav�ktus savva�as arti�okus. Gaiss ir pilns ar smar�u sajaukumu, ar gar��m piepild�tas zemnieku kult�ras mantojumu. �ertosas kart�zie�u klosteris� - sen�kais It�lij�, iegrimis zem milzu ozoliem, di�skab�r�iem un kasta�iem � m�sdien�s devis patv�rumu m�kiem, kuriem nav saist�bas ar �rpasauli. Stilo un ekskursija slavenaj� Bizantijas m�kslas kr�tuv� Cattolica (UNESCO). Celta 9. gs., kad Kalabrija bija Bizantijas Imp�rijas sast�v�. Lauku saimniec�b� iepaz�sim bergamotes (citrus bergamia) � citrusaug�i apels�na lielum�, dzelten� vai za�� kr�s�, kas atg�dina laimu. No t�m ieg�st gan sulu, gan �terisk�s e��as. Bova � Kalabrijas grie�u pils�ta, kur pat laukumi un ielas nor�d�tas sengrie�u valod� un viet�jie run� grie�u-kalabrie�u dialekt�. Tikpat sp�t�gi tie turas pie senajiem �dieniem, to starp� lestopitta. Mammola, kur par Kalabrijas Siksta kapelu sauc br�vdabas m�kslas muzeju MUSABA. Santa Barbara klostera drup�s m�kslinieku �imene izveidoja unik�lu modern�s m�kslas muzeju. Zivju kalt��ana ir k� m�ksla, kuras saknes mekl�jamas iepriek��jos gadsimtos.� Kalt�tas un s�l�tas zivis tiek ats��otas Apen�nu kalnu dzidrajos �de�os, ieg�stot baltu zivi ar kompaktu un neatk�rtojamu gar�u. Viduslaiku citadele � Gerace � savu nosaukumu ieguvusi no zvirbu�vanaga. Civiliz�ciju mai�a, kult�ru sajaukums, �Sv�t� pils�ta� ar 128 bazn�c�m (�obr�d vien 17). Vakari�as kalabrie�u �imen� ar folkloras �ovu. Reggio Calabria � saukta par bronzas pils�tu un pils�tu, kur var v�rot fatamorg�nu � mir��u virs j�ras, kur ��iet Sic�lijas krasts pien�cis pavisam tuvu. Scillas pils�ti�a uz akmens raga virs j�ras �pa�u nokr�su ieg�st vakar�. Chianalea zvejnieku apmetni sauc par Scillas �Dienvidu mazo Ven�ciju�, t� ir gan vec�k� gan gleznain�k� pils�tas da�a ar �den� st�vo��m, m�j�, �aur�m ieli��m, laivu piest�tn�m, bazn�c�m un str�klak�m. Tropea � Tir�nijas j�ras p�rle,� 2021.gada visskaist�kais It�lijas ciemats. Le�enda v�sta, ka Herkuless, atgriezies no Sp�nijas, st�v�jis �aj� dievu krast� un dibin�jis Tropea. Sarkanais Tropea s�pols at��iras ar kr�su un saldo gar�u. Dosimies tos nogar�ot kop� ar nduja � Kalabrijas salumi karalieni. Pizzo Calabro ir �st� vieta lai baud�tu Tartufo di Pizzo� - trife�u sald�jumu � sald�juma bumbi�a ar kaus�tu �okol�di viduc�. Apskat�sim Chiesetta di Piedigrotta � unik�lu bazn�cu, ko 19.gs.beig�s grot� j�ras krast� izveidojis viet�jais m�kslinieks.