ZIEDOŠO MANDEĻU SVĒTKI UN PAVASARIS SICĪLIJĀ

Mande�ziedu festiv�lam ir dzi�as saknes Sic�lijas v�stur� un kult�r�. Trad�cija svin�t ziedo�os mande�kokus aizs�k�s gadsimtiem ilgi un simboliz� dabas atdzim�anu p�c ziemas m�ne�iem. Laika gait� �ie sv�tki ir k�uvu�i par Sic�lijas pavasara ikonu, piesaistot apmekl�t�jus no visas pasaules, kuri v�las izbaud�t salas skaistumu un kult�ras bag�t�bu.
Lidojums R�ga � Kat�nija � R�ga.
Katru gadu Agrid�ento un Temp�u ielej� notiek viens no gaid�t�kajiem un aizraujo��kajiem notikumiem -� Mande�u zied��anas festiv�ls. �ie ikgad�jie sv�tki ir velt�ti ziedo�o mande�koku skaistumam, kas s�k plaukt febru�ra s�kum�, p�rv�r�ot Agrid�ento ainavas elpu aizraujo�� baltu un roz� ziedlapi�u m�kon�. Agrid�ento Temp�u ieleja � visiespaid�g�kais sengrie�u celtniec�bas komplekss �rpus Grie�ijas. Mande�ziedu festiv�la par�de � folkloras grupu, sic�lie�u ratu un mar��jo�u or�estru sv�tku g�jiens. Sirak�zas, vair�k nek� jebkura cita pils�ta, atspogu�o Sic�lijas m���go skaistumu. Sen�s Grie�ijas drupas pace�as no lekniem citrusaug�u d�rziem, kafejn�cu galdi izpl�st uz �ilbino�ajiem baroka laukumiem, un medus nokr�sas viduslaiku s�nielas ved lejup uz dzirksto�i zilo j�ru. Turku k�pnes � izteikti balt�s akme�ain�s klintis ir fantastiski skaists dabas veidojums, kas saulain� dien� kontrast� ar tirk�za kr�sas j�ras �deni un debes�m. �aka �-� m�ru ieskaut� vecpils�ta stiepjas lejup pa kalna nog�zi l�dz ostai. T� ir slavena ar savu keramiku, karnev�lu un term�lajiem avotiem, kas bija zin�mi jau senajiem grie�iem un joproj�m piesaista apmekl�t�jus. Nocito kora��u apstr�des darbn�ca, kur juveliera m�ksla no m�tes meitai tiek nodotas jau 100 gadus. Term�lo �de�u baud�jums Terme Aqua Pia. Marsalas v�nu degust�cija Florio v�na dar�tav�, ko 1833. g. dibin�ja Vin�enco Florio. Eri�e � pasakaina kalnu pils�ti�a ar pat�kamu viduslaiku auru �auraj�s ieli��s un Trapani pie k�j�m. Castellamare del Golfo � neliela, ainaviska pils�ti�a, kur� v�l saglab�jusies �autentisk�s� Sic�lijas saj�ta. Borgo dei Parrini � Sic�lijas maz� Barselona, kur jut�sieties k� Gaudi modernisma pasaul�. Baltas m�jas ar zil�m durv�m un kr�sainiem logiem, skulpt�ras, kas p�rkl�tas ar stikla moza�ku Gaudi stil�, un majolikas rada �oti sp�nisku atmosf�ru. Monre�les katedr�le � grezn� norma�u�ar�bu stil� veidot� benedikt�nie�u abatija , kur telp�s vizu�o sic�lie�u un bizantie�u m�kslinieku darin�t�s moza�kas. Palermo � Sic�lijas galvaspils�ta, kas slavena, pateicoties ar�bu� norm��u kult�ras mantojumam. Par godu Sv. J�zepa dienai v�lu vakar� iel�s iededz ugunskurus. Sv. J�zepa sv�tki ir p�d�jie ziemas un pirmie pavasara sv�tki, t�p�c bazn�cas liesmas ir patiesa p�rejas ceremonija. �efal� � saukta par Sic�lijas p�rli... maza, v�sturiska, �aur�m ieli��m caurv�ta pils�ti�a, kura ik gadu piesaista t�ksto�iem t�ristu. Katru gadu Leonfort� tiek uzst�d�ti Sv.J�zepa maizes alt�ri, �oti sena trad�cija, kas aizs�k�s pirms 400 gadiem. Kat�nijas vecpils�tas apskate.�
Taormina � visgleznain�k� un t�ristu visapmekl�t�k� Sic�lijas pils�ta, kura atrodas uz 204 m augstas klints ar pasakainu skatu uz Jonijas j�ras piekrasti.� Pateicoties izdev�gajai atra�an�s vietai, Taormina ir Sic�lijas logs uz moderno pasauli.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Evita Gr�v�te, evitag@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.