KANĀRIJU SALU OĀZE – LA GOMERA UN ATPŪTA LA PALMA SALĀ

La Palma – ne tikai Kan�riju salu, bet visas Makaron�zijas lielais nosl�pums, kur liekas, ka m�te Daba kop�savienojusi za�ojošo Madeiras salu ar vulk�nisko Lansaroti. Salas dienvidos paveras elliš��gas un M�ness virsmai l�dz�gas vulk�nisk�s ainavas, salas centr�laj� da�� augsto kalnu virsotnes spraucas lauk� no m�ko�u j�ras, bet salas zieme�u da�� za��s, tropu augiem kl�t�s aizas atg�dina kaut ko no parad�zes d�rza.
La Gomera – pateicoties skaist�kaj�m Kan�riju salu ielej�m, neparastiem klinšu veidojumiem, za�ojoš�m teras�m, vulk�nisk�m oke�na klint�m, melno smilšu pludmal�m un unik�lajiem laurisilvas koku me�iem, to d�v� par Sp�nijas Madeiru. T�pat to m�dz saukt par Kolumba salu, jo tieši tur sav� pirmaj� ce�ojum� uz Jauno pasauli Kristofors Kolumbs apst�j�s. Gomeras Jaunavas Marijas bazn�c� vi�š l�dzis veiksmi eksped�cij� uz nezin�mo, viet�j� ak� ��mis �deni, ar ko v�l�k sv�t�jis jaunatkl�to zemi, un pat iem�l�jies salas valdniec�.
Tenerife – liel�k� no Kan�riju sal�m, slavena ar kontrastaino dabu. Salas dienvidu da�� atrodas liel�kie un popul�r�kie k�rorti, jo tur ir vissilt�kais klimats. Salas rietumu da�� ir nedaudz v�s�ks un za��ks. Visapk�rt salai plešas kalnu gr�das, bet salas centr�laj� da�� ir paman�ms pasaul� trešais liel�kais vulk�na kr�teris Ca�adas del Teide, kura diametrs ir 18 km. Vienu no kr�tera mal�m veido slavenais vulk�ns Teide, kura augstums sasniedz 3718 m.
Lidojums R�ga – Tenerife – R�ga.
Pr�mis uz Gomeras (La Gomera) salu. Valle Hermigua – viena no skaist�kaj�m Kan�riju salu ielej�m, kur za�ojoš�s, tropiskiem augiem bag�t�s terases ieskauj st�vas kanjona sienas, bet augš� pace�as ikonisk�s Roques de San Pedro dv��u klintis. Gomeras salas lepnums – Garajonay nacion�lais parks, kur� 70% no parka teritorijas kl�j unik�lie un �oti apdraud�tie laurisilvas (lauru koku) me�i. Monumento Natural de los Roques – milz�ga izm�ra klinšu veidojumi, kas veido paliekas no ant�ka vulk�na kr�tera, no kuriem Roque de Agando ir k�uvis par visas salas simbolu. Mirador de Manaderos ar lielisku panor�mu p�r La Laja ieleju. La Gomeras galvaspils�ta, kur daudzas vietas saist�tas ar Kolumba v�rdu, – Sansebastiana. Lidojums uz La Palma salu. Caldera de Taburiente nacion�lais parks sarg� La Palma simbolu un vienu no liel�kaj�m vulk�nu kalder�m pasaul� – t� plešas 10 km platum� ar sien�m, kas viet�m sasniedz 2000 m augstumu, bet Mirador de la Cumbrecita un citi skatpunkti �auj ieskat�ties šaj� milzu b�od� no augšas. Roque de los Muchachos jeb Sieviešu klintis slejas virs Taburientes kalderas – saulain� dien� t�s �auj iel�koties vulk�na gigantiskaj� kr�ter�, bet apm�kuš� dien� augsto kalnu virsotnes k� salas spraucas lauk� no m�ko�u j�ras, veidojot sirre�lus skatus. Playa de Nogales – Palmas salas skaist�k� melno smilšu pludmale, kuru ieskauj mas�vas un st�vas lavas klintis. Poris de la Candelaria – noma�š un �oti fotog�nisks zvejnieku ciemats, kas ieg�lies šaur� l�c�–al�, kur balt�s m�ji��s kontrast� uz tumšo klinšu un saf�rzil� oke�na �dens fona, seno nost�stu d�� iesaukts par Pir�tu alu. Cumbre Viejo dabas parks ar Mirador Llano del Jable, kur izretotas priedes fotog�niski spraucas lauk� no vulk�nisko smilšu lauka un k�p�m. Iesp�jams, skaist�k� vecpils�ta Kan�riju sal�s, kuru unik�lu padara ziedos sl�kstošie koka balkoni uz kr�saino m�ju sien�m, – Santa Cruz de la Palma. Playa de Enchentive pludmale, kur starp vulk�nisk�s klint�m ieg�lušies divi smaragdza�i dabas baseini. Volcan de San Antonio vulk�na kr�teris, no kura atkl�jas putna lidojuma cien�gs skats p�r Volcan de Teneguia un lavas kl�to Palmas salas dienvidu piekrasti, kas izvirduma rezult�t� izveidoj�s tikai pirms 50 gadiem. Kan�riju salu Parad�zes d�rzs – Bosque de los Tilos – tropu augos sl�kstošs me�s, kur �sa taka vijas gar levad�m un aizved l�dz za�ojošai aizai, kur� g��as Cascada de los Tilos �denskritums. Br�va diena Palmas sal�. Iesp�ja doties p�rg�jien� uz neparasto, kr�saino Cascada de los Colores �denskritumu–klinti, kas pasl�pies Taburiente kr�ter�, vai doties izbraucien� ar ku��ti mekl�t delf�nu un va�us, k� ar� iel�koties Cueva Bonita j�ras al�. Pr�mis vai lidojums uz Tenerifes salu. Gleznainais un elpu aizraujošais ce�š pa le�end�m apv�to Maskas aizu. Teno kalnu st�vkrasts un grandioz�s Los Gigantes klintis. Viegls p�rg�jiens Las Ca�adas del Teide nacion�laj� park� – lavas lauki, vulk�na kr�teris un neparastie klinšu veidojumi: Karalienes kurp�tes, Garsijas klintis un M�ness ainavas. Atp�ta pie Atlantijas oke�na 4* viesn�c�.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Ilze Neikena, ilzen@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.