KANĀRIJU SALU LIELAIS LOKS - TENERIFE, GRANKANĀRIJA, LANSAROTE UN FUERTEVENTURA

Tenerife – liel�k� no sal�m, slavena ar kontrastaino dabu. Salas dienvidu da�� atrodas liel�kie un popul�r�kiek�rorti, jo tur ir vissilt�kais klimats. Salas rietumu da�� ir nedaudz v�s�ks un za��ks. Visapk�rt salai plešas kalnu gr�das, bet salas centr�laj� da�� ir pasaul� trešais liel�kais vulk�na kr�teris Ca�adas del Teide, kura diametrs ir 18 km. Vienu no kr�tera mal�m veido slavenais vulk�ns Teide, kura augstums sasniedz 3718 m.
Lansarote jeb Uguns sala – vulk�niskas izcelsmes sala, kur� daudzviet v�rojama M�ness virsmai l�dz�ga aina. Gleznot�js un arhitekts Sesars Manrike (Cesar Manrique) sp�jis savu dzimto salu padar�t par fascin�joši harmonisku m�kslas un dabas elementu apvienojumu.
Fuerteventura – tuksneša un o�zes apvienojums, otra liel�k� no Kan�riju sal�m. 1990. gad� UNESCO tai pieš��ris biosf�ras rezerv�ta statusu. Salai rakstur�gas smilšu k�pas m�jas augstum� un kilometriem garas, neskartas zeltainas pludmales.
Grankan�rija – sala ir gandr�z apa�as formas. Neierasta iez�me t�dai mazai teritorijai ir negaid�ta dabas zonu mai�a: no augstiem kalniem un me�iem kl�t�m ielej�m l�dz sniegot�m virsotn�m un smilšu tuksnešu ainav�m.
Lidojums R�ga – Tenerife – Las Palmas – R�ga.
Sen� Tenerifes galvaspils�ta La Laguna. Playa de las Teresitas – pludmale, kas rot� daudzu Kan�riju salu broš�ru v�kus. Viegls p�rg�jiens Anagas kalnu mas�v�. Unik�lie un �oti apdraud�tie laurisilva (lauru koku) me�i, Pico del Ingles virsotne, za�as ielejas, kalnu ainavas un gleznaini piekrastes skati. Arco de Tajao klinšu arka, kura fotog�niski poz� ar varenu Euphorbia canariensis kaktusu priekšpl�n�. El Pino Gordo jeb resn� priede, kas p�rsteidz ar saviem gigantiskajiem apm�riem. Viegls p�rg�jiens Las Ca�adas del Teide nacion�laj� park� – lavas lauki, vulk�na kr�teris un neparastie klinšu veidojumi: Karalienes kurp�tes, Garsijas klintis un M�ness ainavas. Lansarotes salas vulk�nisk�s darb�bas rad�tas M�ness virsmai l�dz�g�s ainavas Timanfaya nacion�laj� park�, Uguns kalni, eksperiments ar geizeru. �ss un viegls p�rg�jiens uz Caldera Colorada jeb Sarkano vulk�nu, kura pak�j� zem� iestigusi milz�ga vulk�nisk� bumba–akmens, ko savulaik izsp��vis šis vulk�ns. Savdab�gie Gerijas v�na lauki. Smaragdza�� Golfo lag�na, kas kontrast� uz meln�s pludmales fona. Oke�na sp�ks Los Hervideros izrobotaj� klinšu krast�. Pazemes ejas un savdab�ga koncertz�le Cuevo de los Verdes. Viens no Manrikes meistardarbiem Mirador del Rio, sens nov�rošanas tornis oke�na krast�. Formu daudzveid�ba Kaktusu d�rz�. Manrikes šedevri – kr�su sp�les pazemes kompleks� Jameos del Aqua un m�kslinieka ekstravagantais m�joklis, priv�tkolekcija ar Pikaso un Miro darbu paraugiem. Pilnas dienas ekskursija ar pr�mis uz Fuerteventuras salu. Betancuria – palmu ieskauta o�ze tuksnes�gu kalnu vid�, pils�ta k� br�vdabas muzejs. Iespaid�g�s Coralehos smilšu k�pas. Grande Playa Coralejos ar Lobos vulk�nu–salu fon� – viena no skaist�kaj�m pludmal�m ne tikai Fuerteventur�, bet visp�r Kan�riju sal�s. Atp�ta pie Atlantijas oke�na vai p�c izv�les par papildu samaksu iesp�ja doties dienas ekskursij� uz Graciozas salu. Gleznain� Teror mazpils�ti�a ar simp�tisko balkonu m�ju ielu. Grankan�rijas viz�tkarte Roque Nublo – neparastu klinšu lauks kalna gal�, no kura paveras elpu aizraujoši skati. Grankan�rijas galvaspils�ta, kur Kolumbs atst�jis savus p�du nospiedumus, – Laspalmasa (Las Palmas). Grankan�rijas pastkarte – Maspalomas smilšu k�pu rajons, kur Atlantijas oke�ns tiekas ar mazo Sah�ru. Barranco de Guayadeque aiza ar al�s ieb�v�tiem restor�niem un kapelu. Mirador Degollada de la Yegua laukums ar lielisku panor�mu p�r Grankan�rijas ielej�m. Barranco de las Vacas – slaven� ASV Antilopes kanjona maz�kais br�l�tis Kan�riju sal�s. Puerto de Mogan – Grankan�rijas Ziedu pils�ta. Playa de Amadores – skaist�k� Grankan�rijas pludmale ar krist�ldzidru �deni un balt�m smilt�m, kas atce�ojušas no Kar�bu sal�m.

Papildu informācija:

  Lanserote - Kan�riju salu eksotika II

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Dace Buk�evica, Dace@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.