SĒLIJAS UN LATGALES MUIŽU STĀSTI

Bebrenes mui�as ansamblis ir viens no retajiem S�lij�, kur piln�b� saglab�jušies visi 19. gs. apb�ves elementi – kungu m�ja, pal�g�kas, parks ar grezniem v�rtiem un unik�lu �ie�e�u �ogu. Pils glab� le�endas par pazemes ej�m uz virtuvi un bazn�cu. Kompleks� saglab�juš�s ar� dzirnavas ar v�sturisk�m darba iek�rt�m, tostarp k�avas koka zobratu. Dvietes mui�a – veidojusies 19. gs. gr�fu Pl�teru–Z�bergu laik�, saglab�juš�s vair�kas �kas ar senatn�gu garu. Viesi var apmekl�t kantora �ku, bazn�cu, dzirnavas un baud�t viet�jo v�nu vai v�nogu lapu t�ju. Fotopauze Sventes mui��. Te ir izveidota 4 zvaig��u boutique viesn�ca Augšdaugavas novad�, kas izvietota v�sturiskaj� gr�fu Pl�teru–Z�bergu mui��. Vecsalienas (�ervonkas) mui�as pils. Neogotikas pasaku pils (1870) gleznain� park� pie Daugavas lokiem. Saglab�jusies barona kabineta vitr��a un liel� z�le ar grezniem griestiem, bet apk�rt 3 ha park� aug vismaz 14 da��das eksotisku koku sugas. (Apskate no �rpuses.) Lielbornes mui�a – vien�g� mui�a Daugavas lokos. Te redzama gan, visticam�k, 18. gs. vec� pils, gan 19. gs. klasicisma jaun� pils; apk�rt dzirnavu d��is, st�v�s Bornes upes nog�zes, trošu trase un laivu noma Daugav�. Arendoles mui�as atdzimšanas st�sts. Eleganta med�bu un atp�tas mui�a (1895), kas l�dz m�sdien�m saglab�jusies �oti lab� st�vokl�. V�sturiski mui�a saist�ta ar Pl�teru–Z�bergu dzimtu, bet 20. gs. taj� atrad�s �mu�u pamatskola; p�c tam �ka ilgi st�v�ja tukša, l�dz viet�j� �imene to 21. gadsimt� burtiski izgl�ba no boj�ejas un s�ka r�p�gu restaur�ciju. Riebi�u mui�a un parks. Mui�as v�sture aizsniedzas l�dz 16. gadsimtam, kad šo apk�rtni sauca par Krevmui�u, bet v�l�k �pašums non�ca Korfu dzimtas rok�s. Apk�rt kungu m�jai izveidots ainavu parks (ap 8 ha), savulaik pil� bijusi kapela, bibliot�ka un pat gleznu un skulpt�ru galerija. (Apskate no �rpuses.) Prei�u mui�as komplekss un parks. Latvijas liel�kais pils�tvides parks – 48 ha, no kuriem 13 ha aiz�em d��i un kan�li; mui�as apb�ve (pils, kapela, stallis, v�rti, v�rtsarga nami�š). Pils torn� izveidota 5D videoekspoz�cija par amatniekiem Latgal� – ar ska�u, v�ju, siltumu un gaismas efektiem. L�znavas mui�a – Latgales j�gendstila p�rle ar m�kslas un m�zikas garu. Mui�a b�v�ta 20. gs. s�kum� k� Kerbedzu dzimtas vasaras rezidence. 2015. gad� mui�a atdzimusi k� radošs kult�ras centrs ar izst��u z�l�m, koncertiem un 24 ha parku ar septi�iem d��iem un atjaunoto skulpt�ru L�znavas Madonna, kas padomju gados bija nosl�pta d��a dzelm�. Varak��nu mui�as pils un romantiskais ainavu parks. Pils celta (1789) gr�fam Mihaelam Borham, projektu rad�jis it��u arhitekts Vin�enco Macotti. Apk�rt ir aptuveni 20 ha liels romantiskais ainavu parks – uzskat�ms par vienu no vec�kajiem š�da tipa parkiem Latvij�, ar vesel�bas taku un ar nost�stiem apv�to M�lest�bas akmeni.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Uldis Klepers, uldis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.