KAD ČETRAS AUCES CIEMOS AICINA

Lielauces pils � valsts noz�mes arhitekt�ras piemineklis. Mui�as �ka ir skat�ma tikai no �rpuses. 17. gs. Lielauces mui�a un parks pieder�jusi pirm� Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera d�lam hercogam Fridriham. 1900. gada Ziemassv�tkos pil� izc�l�s ugunsgr�ks, un t� izdega. 1901. gad� s�k�s t�s atjauno�ana. P�c Latvijas valsts izveido�anas Lielauces mui�as pils ar tai piegulo�o ezeru, parku, �k�m un zin�mu me�a plat�bu vispirms nodota b�re�u patversmes izveidei, kas tom�r netika izveidota. Fotopauze. Auces pils�ta starp Zemgali un Kurzemi. Vien�g� pils�ta Latvij�, kurai tiek svin�ta v�rda diena. Vecauces luter��u bazn�ca (1667). Vecauces pils ir t�risma un kult�ras centrs, kur� iek�rtota viesn�ca un apskat�ma v�stures ekspoz�cija par Vecauces mui�u. Pils veidota ang�u�sag�u jeb pseidogotiskaj� stil�, celta gr�fiem M�demiem, kuru dzimtas �pa�um� Vecauces mui�a atrad�s no 1760. gada l�dz pat 20. gadsimta s�kumam. Kop� 20. gs. 20. gadiem biju��s Vecauces mui�as saimniec�ba tiek izmantota k� m�c�bu b�ze topo�ajiem lauksaimniec�bas speci�listiem. Ap pili ple�as 13 ha liels ainavu parks ar vair�kiem d��iem, sve�zemju koku un kr�mu st�d�jumiem, pastaigu celi�iem. Pusdienas pie pils saimniekiem. Jaunauces pils � vien�gais Latvij� tik neskart� st�vokl� saglab�jies v�l�n� klasicisma interjeru komplekss. 1804. gad� Jaunauces mui�u ieg�d�jies gr�fs Karls M�dems (1762�1827), viens no ietekm�g�s Kurzemes hercogistes mui�nieku M�demu dzimtas locek�iem. Jaunauce savulaik d�v�ta par Mazauci. Vien�gais Latvij� autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Latvij� liel�k� 19. gs. pirm� ceturk��a kr���u kolekcija (7 kr�snis). 19. gadsimt� Jaunauces pil� bija izcil�k� t� laika m�kslas kolekcija Kurzemes guber�� � 84 vecmeistaru gleznas, tostarp Rafa�la, Leonardo da Vin�i darbi, t�lnieka Bertela Torvaldsena darin�tie marmora kr��ut�li un citu izcilu meistaru darbi. Da�a darbu zudu�i Otr� pasaules kara laik�, citi skat�mi Eiropas muzejos. Nosl�gum� k� �irs�tis uz k�kas � tor�u degust�cija. Inga Egl�te cep un pied�v� lielu kl�stu k�ku, rule�u un da��du veidu grozi�us, kas tiek cepti no p�c iesp�jas dab�g�kiem produktiem.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Uldis Klepers, uldis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.