KURŠU ŪDENSCEĻI (KLAIPĒDA UN MAZĀ LIETUVA)

Ce�ojumu pa Kuršu �densce�iem s�ksim no Klaip�das, kas var lepoties ar izcilu, bag�tu v�sturi. Klaip�d� pastaigu s�ksim no kru�za ku�u termin��a skulpt�ras B�rn�bas sapnis, kur� z�ns noraug�s aizejošajos un ost� ien�košajos ku�os. Dosimies uz vien�go 19. gs. uzst�d�to met�la š�pojošos tiltu. Apskat�sim j�rniec�bas mantojumu, P. Lindenava ku�u b�v�tavas met�la laivu m�ju, nosl�pumaino skulpt�ru Melno spoku un vienu no bijuš�s M�melburgas pils tor�iem. Apmekl�sim Pils muzeju, kas ir patiess Klaip�das v�stures d�rgums. Muzej� izjut�sim �pašo 16.–17. gs. auru. Apskat�sim vien�go saglab�jušos ravel�nu. Neliela pauze Priekul�, kur saglab�jies daudz v�cu mantojuma. Uz �ie�e�u �k�m las�mi uzraksti v�cu valod�. Priekul� p�r Minijas upi ir uzb�v�ts iekaramais tilts. Lietuvas Mald�vu salas, ko sauc par Drevernu. Sens zvejnieku ciemats Kuršu jomas krast�. Šodien t�s modern� osta un jahtu piest�tne uz�em mazos ku��šus, jahtas un romanti�us. Slaven� Kuršu jomas ku�u b�v�t�ja Jona Gi�a 20. gadsimt� rekonstru�t� etnogr�fisk� s�ta un Ku�a l�des atv�ršana. Ainavas baud�šana no skatu tor�a, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Kuršu jomu, Nag�u dabas liegumu, laiv�m, kas kurs� pa Drevernu. Gar Drevernu tika izb�v�ts Vilhelma kan�ls (19. gs.), kas nosaukts par godu Pr�sijas karalim Fr�driham Vilhelmam I. Šim kan�lam vajadz�ja aizsarg�t ku�us no v�tr�m. Kan�la garums 25 km. Svencele – kaitot�ju meka Kuršu jomas piekrast�. No Svenceles var redz�t Kuršu jomas t�lumu, smilšu k�pas... Vakari�as (cen�). Koka arhitekt�ra Rusn� – vien�gaj� Lietuvas pils�ti��, kas atrodas uz salas (Lietuvas liel�k� sala). Pavasara palu laik� viet�jie tiek nogriezti no �rpasaules. Un, lai nok��tu kontinent�, izmanto savdab�gus p�rc�l�jus. Pavasaros un rude�os te pulc�jas t�kstošiem zosu. Rusne izsenis ir slavena k� makš�er�šanas zeme – šeit atrodas Lietuvas ziv�m bag�t�kie �de�i. Apmekl�sim Gandija pieminekli un viet�jo k�pin�tavu, kur sagaid�s zivju degust�cija. Šilutes nosl�pumi ir Eirop� unik�ls projekts, kur� pils�tas v�sture tiek atkl�ta caur maz�s arhitekt�ras elementiem. T�s ir unik�las ar stiklu kl�tas un ietv� ieb�v�tas telpas, kur�s tiek atjaunota pag�tnes dz�ve, kas risin�j�s Šilutes v�sturiskajos namos 19. gadsimta beig�s un 20. gadsimta s�kum�. Lietuvas Ven�cija – Mi��es, Ostadvaris, Minijas zvejnieku etnogr�fiskie ciemi. Izbrauciens ar ku��ti pa Nemunas deltu un zivju zupas baud�šana uz ku�a. Ainaviskais Ventes rags, kur Nemuna satiekas ar Kuršu jomu.

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Uldis Klepers, uldis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.