NO SENĀKAJĀM AMERIKAS CIVILIZĀCIJĀM LĪDZ GLEZNAINĀKAJĀM ANDU KALNU AINAVĀM – APBRĪNOJAMĀ PERU

N�kamais ce�ojums ne agr�k k� 2029. gad�!
Lidojums R�ga – Lima – Kusko.
Sen� inku galvaspils�ta Kusko. Sv�t� ieleja un Ollantaytambo drupas, kas liecina par inku zin�šan�m un imp�rijas varen�bu. Inku citadele Ma�u Pik�u – inku imp�rijas pils�tas pl�nošanas meistardarbs augstu Andu kalnos.
Lidojums Kusko – Lima.
5000 gadus sena, iepriekš nezin�mas civiliz�cijas galvaspils�ta, kas tika atkl�ta tikai 1994. g., šok�jot v�sturnieku pasauli, – Karala (Caral) ar 6 ant�k�m piram�d�m, kas ir nedaudz vec�kas par G�zas piram�d�m ��ipt�. Huaraza – Dienvidamerikas Andu galvaspils�ta Peru augst�ko kalnu piev�rt�. Chavin de Huantar reli�iskais komplekss Andu kalnos – 3000 gadus sen�s �avinas kult�ras galvaspils�ta, kur tika praktiz�ts savdab�gais un bied�jošais jagu�ra kults. Hatun Machay akmens me�s ar d�vainu formu klint�m. Pastoruri led�js – iespaid�ga ledus siena 5100 m augstum�, kas spogu�ojas led�ja lag�n�. Šampanieša avoti, kas burbu�o k� dzirkstošais v�ns. Neparasto Andu augu Puya Raimondi (Raimonda mil�bromeliju) birzis. Gleznainie, fjordiem l�dz�gie Lagunas Llanganuco dv��u ezeri ar smaragdza�u �deni. Portachuelo kalnu p�reja ar grandiozu skatu uz Andu sniegotaj�m virsotn�m vai gr�ts p�rg�jiens uz Laguna 69 – skaist�ko Peru Andu ezeru ar sirre�lu tirk�zzilu �dens nokr�su. 6768 m augstais Peru Everest – Huascaran ir augst�kais kalns Peru un ceturt� augst�k� virsotne pasaul� �rpus Liel�s Himalaju kalnu gr�das. Laguna Paron ezers ar neparastu zilganza�u �dens nokr�su un diviem piram�das virsotnes formas kalniem, no kuriem Artesonraju (6025 m) jau vair�kas dek�des att�lots Holivudas kinostudijas Paramount Pictures logo. Brauciens caur iespaid�go Canon del Pato (P��u kanjonu). 1534. g. Fransisko PIsarro Gonsalesa dibin�t� Truhiljo – kr�saino nami�u pils�ta ar vienu no pasaul� fotog�nisk�kajiem laukumiem. Huaca del Sol y Luna arheolo�iskais komplekss ar saules un m�ness piram�d�m sv�t� kalna Cerro Blanco pak�j� – Mo�es jeb Mo�ikas imp�rijas galvaspils�ta un š�s civiliz�cijas galvenais reli�iskais centrs daudzu gadsimtu garum�. Chan Chan drupas – sen� �imu civiliz�cijas galvaspils�ta, kas bija liel�k� pirms Kolumba laika pils�ta rietumu puslod� un liel�k� kle�a arhitekt�ras pils�ta cilv�ces v�stur�. �imu civiliz�cijas sakr�l� b�ve Huaca Arco Iris jeb Varav�ksnes templis. El Brujo komplekss ar l�dijas Cao kapen�m, kur 2005. gad� notika viens no liel�kajiem arheolo�iskajiem atkl�jumiem pasaul�, kas apg�za visu v�sturnieku teoriju par mo�es civiliz�cijas valdniekiem. Viena no simp�tisk�kaj�m Peru koloni�laj�m pils�t�m Kahamarka – tieši šeit sp��u konkistadori un Fransisko Pisarro ar viltu sak�va Inku imp�riju, uz m��iem izmainot Dienvidamerikas likteni. Banos del Inca karstie avoti, kur relaks�j�s p�d�jais Inku imp�rijas valdnieks Atahualpa. El Cuarto del Rescate – ant�ka inku m�ji�a, kur� g�st� tur�ts imperators Atahualpa. Cumbe Mayo klinšu me�s ar 2000 gadus senu klint�s veidotu Kahamarkas kult�ras akveduktu. Sacaurumota vulk�niskas izcelsmes klints, kuras niš�s Kahamarkas civiliz�cijas laik� tika glab�ti augsta l�me�a cilv�ki, – Ventanillas de Otuzco. Gleznainais, bet mazliet bied�jošais Celendin-Leymebamba ce�š vijas gar iespaid�go Rio Maranon upes ieleju un tiek uzskat�ts par visskaist�ko ce�a posmu Peru. Leymebamba muzejs velt�ts interesantaj�m Chachapoyas kult�ras apbed�šanas trad�cij�m, un t� galven�s zvaigznes ir 219 izcili saglab�juš�s m�mijas, kuras 1997. g. fermeri nejauši atrada klinšu mauzolejos virs Kondoru ezera. Chachapoyas civiliz�cijas galvaspils�ta un Dienvidamerikas kontinenta otra noz�m�g�k� arheolo�isk� vieta – par zieme�u Ma�u Pik�u d�v�t� Kuelap – varena citadele kalna gal�, ko ieskauj gandr�z 20 m augsti m�ri, kuru celtniec�bai esot izt�r�ts vair�k akmens blu�u nek� tr�s G�zas piram�d�m kop�. Iespaid�gais Canon del Sonche kanjons. Viens no pasaules augst�kajiem �denskritumiem Catarata de Gocta (771 m), kas g��as d�ung�iem noauguš� klinšu ieplak�, tika atkl�ts tikai 2005. gad� kop�gas v�cu un peru��u eksped�cijas laik�. Kolibri rezerv�t� starp da��d�m ziben�go putni�u sug�m m�jo ar� pasaules skaist�kais kolibri – Marvellous Spatuletail hummingbird.
Lidojums Chachapoyas – Lima.
Paracas nacion�lais parks ar sarkano smilšu pludmali Playa Roja un tuksnes�go Klus� oke�na piekrasti. Balestas salas – izbrauciens ar ku��ti, v�rojot pelik�nus, j�ras lauvas un pingv�nus.
Lidojums Lima – R�ga.
Maksim�lais grupas lielums – 22 ce�ot�ji!

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants J�nis Kreicbergs, janis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.