ASAMA UN NĀGĀLENDA AR HORNBILL FESTIVĀLU – NOSLĒPUMAINĀ ZEME STARP TIBETU, BUTĀNU, BIRMU UN BANGLADEŠU

N�kamais ce�ojums ne agr�k k� 2028. gad�!
Ierobe�oto aviobi�ešu un at�auju d�� pieteikšan�s ce�ojumam stingri rekomend�jama l�dz 1. j�lijam.
Asama, N�g�lenda, Megh�laja un Arun��ala Prad�ša veido nosl�pumainu zemi Indijas T�lajos Austrumos, kas iesprostota starp Tibetu, But�nu, Birmu un Bangladešu.Lai gan šis noma�ais re�ions uz kartes pieder Indijai, tom�r realit�t� t� ir piln�gi cita Indija – klusa, t�ra, mazapdz�vota, ar neskartu dabu un dz�vnieku pasauli. Aicin�m atkl�t vienu no p�d�jiem �zijas neskartajiem nost�riem, iepaz�t kontinenta eksotisk�k�s un kolor�t�k�s ciltis, augst�kos �denskritumus,lab�kos dz�vnieku parkus, unik�los dz�vo koku sak�u tiltus un daudz ko citu.
Lidojums R�ga – Deli – Guwahati (Asamas province).
M�sdienu Asamas galvaspils�ta Guwahati ar noz�m�go, 8. gs. celto Kamakhya Mandir templi, kas velt�ts tantrisma m�c�bai un dz�vnieku upur�šanai. Megh�lajas štats – glu�i k� Indijas �denes d�rzs tas aptver gleznainu klinšu plato ar st�v�m ielej�m un kanjoniem, augstiem �denskritumiem un d�vainiem dz�vo sak�u tiltiem. Augst�kais vienas kask�des �denskritums �zij� – 340 m augstais Nohkalikai Falls. Par Seven Sisters Falls jeb Septi��m m�s�m iesauktais �denskritums iek�rtojies st�v� ielej�. Paš� Bangladešas pierobe�� – 315 m augstais Nohsngithiang Falls, kas j�nija-septembra lietus sezonas laik� atkl�j varenu skatu, bet sausaj� sezon� tikai šauru t�rc�ti. Viens no varen�kajiem skatiem Megh�lajas štat� – Laitlum kanjons. Britu koloni�lo laiku kalnu k�rorts Shillong, ko apk�rtnes pakalnu un ezeru d�� ang�i d�v�ja par Austrumu Skotiju. S�n�m noaugušie dz�vo sak�u tilti (Living roots bridges) dzi�i Megh�lajas d�ung�os – unik�li cilv�ka un dabas veidojumi, kur Khasi cilts iezemieši pieradin�juši gumijkoku saknes augt v�lamaj� virzien�, no t�m izveidojot dz�vos tiltus, kas st�v pat vair�kus gadsimtus. Mawlynnong sak�u tilts un ciems, ko viet�jie lepni d�v� par �zijas t�r�ko ciematu. P�rg�jiens uz Double Decker roots bridge – vien�go divst�vu sak�u tiltu Megh�laj�. Safari izbrauciens un izj�de zilo�a mugur� UNESCO sarakst� iek�autaj� Kazirangas nacion�laj� park� – kontinenta lab�kais dz�vnieku parks, kas bie�i d�v�ts par �zijas Serengeti, jo šeit m�jo liel�k�s Indijas zilo�u, Beng�lijas t��eru un �dens bife�u popul�cijas pasaul�. Kazirangas galvenais lepnums ir 1900 jeb divas trešda�as no visiem uz Zemes sastopamajiem �zijas vienraga degunrad�iem. Bamuni Hills – pakalns Brahmaputras upes krast�, kura virsotn� izkais�tas ant�ka hindu temp�a drupas ar smalkiem akmens kalumiem. Slaven�s Asamas t�jas plant�cija. Le�end�r� Brahmaputras upe un pasaules liel�k� upes sala Majuli, kur Satra klosteros viet�jie joproj�m turpina praktiz�t seno asamiešu vaišnav�tu reli�iju. Sivasagar (Šivas �dens) – sen� Asamas karalistes galvaspils�ta, no kuras Ahomas dinastijas valdnieki 600 gadus p�rvald�ja šo Indijas T�lo Austrumu zemi. Ziro ieleja Arun��ala Prad�šas štat� – Himalaju priekškalnu ieleja, kuru kl�j r�su lauki un tradicion�lie apatani cilts ciemati ar koka b�di��m. Apatani cilts ir interesant�k� Arun��ala Prad�šas tauta – te joproj�m var satikt vec�kas d�mas ar tradicion�li tetov�t�m sej�m un negl�ta paskata bambusa tap�m degun�, kas sen�k atbaid�ja blakus cilšu v�rus no sievu nolaup�šanas. Ainavisks izbrauciens ar laivu pa Kamengas upi Nameri nacion�laj� park�, mekl�jot eksotiskus putnus, tostarp kr�š�os degunragputnus (hornbills). Gibonu p�rti�u fotomed�bas Hoollongapar Gibbon Sanctuary d�ung�u rezerv�t�. 10. gs. Kachari Ruins drupas ar d�vainu, Kachari civiliz�cijas veidotu s��u formas p�l�ru lauku, kas joproj�m glab� daudz neatbild�tu jaut�jumu. Interesant�k� no 16 n�gas cilt�m Konyak Naga – notetov�ti un ar dz�vnieku ragiem caurdurt�m aus�m, tie bija izslav�ti karot�ji un p�d�jie galvaskausu mednieki, kas p�rtrauca cilv�ku med�bas tikai pirms 50 gadiem. Konyak Naga cilts ciemats Longwa atrodas uz pašas Indijas un Birmas robe�as, kur robe�a uz pus�m sadala kara�a m�ju (pieder ab�m valst�m). Khonoma – Angani Naga cilts ciemats ar lieliskiem ielejas un r�su terašu skatiem. Nagaland Heritage Village ir br�vdabas muzejs–kult�ras ciems, kur� var iepaz�t visas 16 n�gas ciltis un to tradicion�lo arhitekt�ru. Hornbill festiv�ls – ce�ojuma kulmin�cija un galvenais kult�ras pas�kums Indijas T�lajos Austrumos, kas pulc� visas n�gas ciltis vienkopus uz lielisku deju un c��u izr�di, kas vienlaikus ir ar� eksotisku un kr�sainu t�rpu par�de.
Lidojums Dimapur (Nagaland) – Deli – R�ga.

Pērc ceļojumu tiešsaistē
IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants J�nis Kreicbergs, janis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.