LIELAIS BORNEO CEĻOJUMS AR ATPŪTU MALAIZIJAS POLINĒZIJAS SALĀS

Borneo�� m�tiem, nost�stiem un le�end�m apv�ta sala, kas pirmo eiropie�u p�tnieku uzman�bu piesaist�ja ar galvaskausu mednieku cilt�m, bieziem m��ame�iem un end�miskiem dz�vniekiem. Borneo turpina vilin�t ce�ot�jus ar� m�sdien�s, pied�v�jot klusu atp�tu prom no lielo k�rortu k�adas.

Lidojums R�ga�� Kota Kinabalu. (Borneo).
Mari Mari Village�� ciems, kur iepaz�sim da��d�s Borneo ciltis, to sadz�vi, arhitekt�ru, dejas un sen�s galvaskausu mednieku trad�cijas. Kinabalu nacion�lais parks, kas aptver zemeslodes sen�k�s lietusme�u teritorijas un lepojas ar vienu no bag�t�kaj�m augu valst�m uz plan�tas. Pastaiga pa kalnu lietusme�u. Malaizijas Borneo ikonas un Dienvidaustrum�zijas jumta�� Kinabalu kalna skati. Poring Hot Springs karstie avoti. Canopy walkway�� kokos iek�rti tilti�i, kas �auj paskat�ties uz d�ung�iem no cita rakursa. Sabahas �tata galvaspils�ta�� Kota Kinabalu. Rungus cilts, kuri valk� pavisam at��ir�gus tautast�rpus no cit�m Sabah kult�r�m un dz�vo tradicion�laj�s Long House iezemie�u m�j�s. Lab�kais Malaizijas safari brauciens pa Sungai Kinabatangan upi, d�ung�os mekl�jot Borneo lielo piecnieku: savva�as orangutanu, Pigmeju ziloni, degunradzi, s�ls�dens krokodilu un tikai salai rakstur�go proboscis monkey jeb gardeguna m�rka�i ar reti smiekl�gu sejas izteiksmi un �oti garu, negl�tu degunu. Gomantong ala�� mas�va pazemes z�le, kas mud� no siksp�r�iem, sv�res putniem un kukai�iem.
Labuk Bay gardegunu p�rti�u rezerv�ta un Borneo Saules l��u centra apmekl�jums, kas ir lieliska iesp�ja kamer�s iem��in�t �os neparastos Borneo dz�vnieku pasaules iem�tniekus. Rainforest Discovery Center ar gaisa tiltiem un skatu platform�m virs lietusme�iem. Sepilokas Orangutanu centrs, kur salai end�miskie Borneo orangutani tiek atgriezti d�ung�u vid�. Mistisk�s Agop Batu Tulup alas�� to ni��s saglab�ju�ies daudzi 500�900 gadus seni, grebumiem rot�ti koka z�rki, kuros iezemie�i glab�ja savus sen�us. Teck Guan kakao ferma ar atsvaidzino�o �dens kask�di. Basalt Balung Cocos�� neparasts, bazalta kolonnu lauks, caur kuru vijas gleznaina un kr��aina d�ung�u upe. Bukit Tengkorak (Skull Hill) jeb tulkojum� Galvaskausu kalns ir da�a no ant�ka vulk�na kr�tera un noz�m�g�ka arheolo�isk� vieta Borneo sal�, kur viet�jie iezemie�i neol�ta laikmet�, pirms vair�k nek� 3000 gadiem, veidoja keramikas izstr�d�jumus un tirgoja tos cit�m taut�m re�ion� l�dz pat 3500 km att�lajai Jaunbrit�nijai Melan�zij�. Malaizijas Polin�zijas salas jeb Tun Sakaran Marine Park, kas ietver tropisku salu arhipel�gu Sempornas pils�ti�as apk�rtn�, kas �oti atg�dina Polin�zijas salas,�� �eit var atrast visu: gan vulk�niskas salas, gan gredzena tipa atolus, krist�ldzidras lag�nas, mazas sali�as ar palmu birz�m, baltu smil�u str�les, kas iestiepjas Klusaj� oke�n�, un vienu no pasaul� lab�kaj�m snorkel��anas un nir�anas viet�m. �o nosl�pumaino un t�risma mazskarto salu arhipel�gu apdz�vo polin�zie�iem radniec�g� Bajau klejot�ju tauta, kuri ce�o no vienas salas uz otru un mitin�s primit�v�s koka b�di��s uz p��iem, k� d�� tos iesauku�i par j�ras �ig�niem. Vulk�nisk�, za�iem kalniem kl�t� un Polin�zijas sal�m tik l�dz�g� Bohey Dulang sala, kur pagr�ts 1 stundas k�piens kaln� atkl�j fenomen�lu skatu p�r arhipel�gu un gredzena formas kora��u rifu�lag�nu, kas tik �oti kontrast� ar tum�i zilajiem Klus� oke�na �de�iem. Timba Timba, Sibuan un Mataking salas�� Malaizijas Polin�zijas skatu kart�tes. Zem�dens pasaules iepaz��ana, snorkel�jot Mantabuan atol�. Br�vaj� laik� ar� lieliskas daivinga iesp�jas. 3 atp�tas dienas Borneo pie Klus� oke�na. Iesp�ja doties ekskursij� uz eksotisko Brunejas sultan�tu un t� kr���o, zelt� dekor�to galvaspils�tu Bandarseribegavanu, kur bag�t�kie pasaules monarhi izpaudu�ies, radot Dienvidaustrum�zijas skaist�k�s mo�ejas, k� ar� liel�ko pili uz Zemes, kur� ietilptu 3 Versa�as pilis. Par Austrumu Ven�ciju d�v�t� Kampung Ayer Brunej⠖ liel�kais �dens ciemats pasaul�. Lidojums Tawau�� Kualalumpura. Malaizijas galvaspils�ta Kualalumpura, kas 130 gados att�st�jusies no tuk�as vietas l�dz vienai no modern�kaj�m pils�t�m pasaul�. Debesskr�pju me�s, tostarp augst�kie pasaul� Dv��u tor�i, lieliski saglab�ju��s koloni�l� stila �kas. Batu alas: 272 pak�pieni uz templi, kur 400 m garaj�s un 120 m augstaj�s al�s lielos sv�tkos pulc�jas ap 100 000 hinduistu, lai godin�tu �ivu un vi�a d�lu Subramand�amu.
Lidojums Kualalumpura�� R�ga.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Evita Gr�v�te, evitag@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.