SĒLIJAS UN LIETUVAS PIEROBEŽAS DZĪVES STĀSTI

Pilkalnes mui�as apmekl�jums. Te m�la kle�a kl�t� saglab�jusies unik�la senlatviešu graudu kalte, r�ta kafija un st�sti par dz�vi pierobe��. Saukas dabas parks un Orma�kalns – gleznainais skats uz apk�rtni un Saukas ezeru. G�rsenes pils st�sti un le�endas. Pils celta neogotikas stil� (19. gs.). 60 gadus (1860–1920) mui�a atrad�s baronu Budbergu-Beningshauzenu dzimtas �pašum�. Latvijas br�vvalsts laik� �ku p�rb�v�ja par skolu, kuras svin�gaj� atkl�šan� 1940. gad� sav� p�d�j� ofici�laj� braucien� pa Latviju piedal�j�s ar� K�rlis Ulmanis. Ainaviskais pils parks, dzimtas kapli�a, pastaiga pa Za�o taku. Vec� Stendera muzejs ar ekspoz�ciju, past�v�gu novada amatniec�bas izst�di, m�c�t�jmui�as kl�ts apskati, kur iek�rtota etnogr�fiska da�a ar pag�jušo gadsimte�u sadz�ves priekšmetiem, fotouz��mumiem un dokumentiem. Viesošan�s saimniec�b� Kalna R�dupes, kas nodarbojas ar �bolu un da��du ogu audz�šanu, kas tiek izmantotas m�jas v�na gatavošan�. St�stus par saimniekošanu lab�k klaus�ties pie pašu gatavot� m�jas v�na gl�zes. Fotopauze pie grezn� Sventes mui�a ansamb�a. Mekl�sim augst�ko S�lijas kalnu – Eg�ukalnu. Fotopauze pie grezn� Sventes mui�as ansamb�a. Stelmu�es koka bazn�ca (1650). T�, pateicoties apd�vin�tiem meistariem, tika b�v�ta, izmantojot tikai cirvi, bet durvju d��u stiprin�šanai lietotas kalt�s naglas. Bazn�cas interjer� daudzi v�rt�gi baroka stila rot�jumi. Atdzimus� Ilzenbergas mui�a ar ang�u stil� iekopto 15 hekt�ru plašo parku ar skulpt�r�m, ar le�end�m apv�to M�lest�bas salu, graciozi izliekto tilti�u, ezeru un st�stiem par š�s saimniec�bas att�st�šanu pašreiz�j� veidol�. Šobr�d te tiek att�st�ta biodinamisk� saimniec�ba, kur uz vietas tiek �stenots pilns cikls – no s�šanas l�dz gatavai produkcijai, turkl�t lauku darbos, kait�k�u apkarošan� un produkcijas gatavošan� izmantojot tikai biolo�iskas metodes, dabiskus l�dzek�us. Skaistais un plašais Rokiš�u mui�as ansamblis, kur� izveidots Rokiš�u muzejs. Atseviš�� mui�as kompleksa �k� var apskat�t Rokiš�u lepnumu – kokt�lnieka �ongina Šepkas visas dz�ves laik� rad�to unik�lo un savdab�go kokgriezumu kolekciju, uzzin�t divu varenu dzimtu – T�zenhauzenu un Pšezdziezku – likte�us, k� ar� gremd�ties aizg�jušo gadsimtu noska�� kr�š�i izdekor�taj�s mui�as istab�s un apskat�t da��das izst�des. Rokiš�u re�iona garšu triumfs. Senas grafas, kur iesp�jams izgaršot to, ko ra�o viet�jie uz��mumi, s�kot no v�tin�tas filejas un alkš�u d�mos auksti k�pin�tas liellopa desas l�dz nogatavin�tajam cietajam sieram Rokiškio Grand ar kraukš��guma not�m un izcilas kvalit�tes v�niem no saimniec�bas Roksala, kas lepojas ar daudziem pieš�irtajiem tituliem. Turpin�jum� gard��iem tiek celts priekš� skilandis – interesants, latviešiem maz zin�ms produkts, ko gatavo no c�kga�as, pievienojot s�polus, �iplokus, piparus. Deserta viet� j�nogaršo viet�jais šakotis un nu jau gandr�z par Lietuvas simbolu k�uvuš�s baravici�as.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants Uldis Klepers, uldis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.