VIDUSĀZIJAS GRAND TOUR – TURKMENISTĀNA, TADŽIKISTĀNA, UZBEKISTĀNA UN KARAKALPAKSTĀNA

N�kamais ce�ojums ne agr�k k� 2028. gad�!
Lidojums R�ga – Taškenta – R�ga.
Turkmenist�na – iesp�jams, visd�vain�k�, visnosl�gt�k� un visnosl�pumain�k� zeme pasaul�, kurai konkurenci var sast�d�t vien�gi Zieme�koreja. Turkmenist�nas galvaspils�ta un sirre�l�k� pils�ta pasaul� – marmor� un zelt� veidot� Ašgabata – glu�i k� 21. gs. Smaragda pils�ta no noburt�s Ozas zemes, kur, š�iet, kop� sakrustotas Lasvegasa, Dubaija un Zieme�korejas galvaspils�ta Phenjana. Iespaid�g�kais Turkmenist�nas dabas veidojums, kuram nav analoga pasaul� – Darvazas Uguns kr�teris, ko sauc ar� par V�rtiem uz elli. Karakoruma tuksnesis – liel�kais Vidus�zij�. Skaist�k� Z�da ce�a pils�ta Turkmenist�n� Konya- Urgench. Ant�k� Nissa – sen� partiešu imp�rijas galvaspils�ta. Turkmenist�nas liel�kais lepnums – le�end�ro Akhaltekes zirgu ferma. Kow-Ata ala ar pazemes term�lo ezeru. Mizdakhan nekropole Karakalpakst�n� – mirušo pils�ta ar iespaid�g�m kapen�m un mauzolejiem, kur vec�k�s sniedzas 2400 gadu sen� pag�tn�. Sirre�l� Ar�la j�ras ku�u kaps�ta Karakalpakst�n� – smilt�s grimstošie zvejas ku�u un laivu vraki, starp kuriem c�li aizmarš� kamie�i, tagad paver visspoc�g�ko skatu Centr�l�zijas re�ion�. Savulaik plaukstoš� Ar�la j�ras zvejniec�bas pils�ta Mujnaka, kas, atk�pjoties j�rai gandr�z 200 km att�lum�, p�rv�rtusies pa pusei par spoku pils�tu. Nukusa – autonom�s Karakalpakst�nas Republikas galvaspils�ta ar aizliegt�s m�kslas muzeju tuksnes� – slaveno Igora Savitska 20. gs. padomju m�kslas kolekciju. M�riem apjozt� Hivas vecpils�ta ir glu�i k� v�stures kapsula, kas �auj piedz�vot Liel� Z�da ce�a elpu, cik tuvu vien tas iesp�jams. Hivas minareti Islom Hoja un Kalta Minar – ne tikai skaist�kie vis� re�ion�, bet, iesp�jams, pat pasaul�. Lidojums Urgen�a – Taškenta. Sv�t�k� pils�ta Centr�l�zij� Buh�ra ir k� no T�kstoš un vienas nakts pasaku gr�matas izk�pusi ar viduslaiku pirt�m, velv�m segtiem baz�riem, fl�z�m kl�t�m medres�m un smalki grebt�m mošeju fas�d�m. Liel� Z�da ce�a slaven�k� pils�ta Samarkanda, Centr�l�zijas zin�tnes un kult�ras galvaspils�ta, ko d�v� ar� par Pasaules spoguli, Dv�se�u d�rzu, Austrumu p�rli un Visuma centru. Regist�na laukums ar trim medres�m un Tili Kara mošeju – Vidus�zijas ikona un skaist�kais arhitekt�ras ansamblis vis� Centr�l�zij�. Gur Emir mauzolejs – varen� valdnieka Timura jeb Tamerlana atdusas vieta. Ulugbeka observatorija. Shah-i Zinda kape�u pils�ta, kuras filigr�n�m fl�z�m rot�tie mauzoleji tiek uzskat�ti par augst�ko sasniegumu fl��u m�ksl� pasaul�. Uzbekist�nas Republikas galvaspils�ta Taškenta. Ma�edonijas Aleksandra v�rd� nosauktais Iskanderkula ezers, pateicoties iespaid�gajam kalnu fonam un kr�m�gi zilganza�ganai �dens nokr�sai, tiek uzskat�ts par Tad�ikist�nas ezeru karali. Fanu kalni – Pamira kalnu apakšgr�da, kura slavena ar saviem dzidrajiem ezeriem visos iesp�jamajos zilajos un za�ajos to�os. Tad�ikist�nas vispaz�stam�k� pastkarte – zilganais Lielais Alaudina ezers un za�ganais Mazais Alaudina ezers. Skaist� un o�z�m izdai�ot� Zeravšanas ieleja. Marguzor septi�i ezeri – gari, fjordiem l�dz�gi ezeri, kur katram no tiem piem�t sava �dens nokr�sa. Panchshanbe baz�rs Hud�and� – elegantais, neoklasicisma stil� celtais tirgus, kas apgleznots ar kr�sain�m fresk�m, ir neordin�ra celtne, it k� Hruš�ovs b�tu salas�jies 1001 nakts pasakas. Šeiha Massaladina reli�iskais komplekss Hud�and�, bijušaj� Tad�ikist�nas �e�inabad�.

Pērc ceļojumu IMPRO birojā Merķela ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.

Par ceļojumu saturu atbild ceļojumu konsultants J�nis Kreicbergs, janis@impro.lv
Par pārējiem jautājumiem raksti uz impro@impro.lv vai zvani pa tālruni 67221312.